Pasaulē katru gadu dēļ pārlieku lielas nozvejas samazinās nebrīvē dzīvojošo zivju īpatsvars un sākot no industriālās revolūcijas sākuma līdz 1990. gadiem zivju nozveja bija tik liela, ka tā pilnībā sagrāva dažādas zivju sugas un beigu beigās izputināja daudzus zvejniekus, jo viņiem vienkārši vairs nebija darba, lielās nozvejas dēļ. Tieši tāpēc arī pasaulē pašlaik vairāk kā viena trešdaļa no visiem apēstajiem zivju resursiem tiek audzēti nebrīvē un šis tirgus ir mērāms vairāk nekā 100 miljardu apmērā visā pasaulē.

Cilvēks vienmēr ir atradis veidus, kā uziet jaunus ēdiena un citu materiālu avotus un tas pats bija arī ar zivīm, jo sākoties industrializācijai daudzi zvejnieki pārveidoja savus kuģus un sāka zvejot zivis ļoti lielos daudzumos un tādā veidā krasi samazinot kopējo zivju populāciju un ja tā var teikt izzvejojot okeānus tukšus. Būtībā cilvēks pēc savas tieksmes pēc aizvien vairāk un vairāk pāršāva pār strīpu, nesaprotot, ka zivis okeānā nav neierobežotā daudzumā un, ka tāpēc ir jābūt piesardzīgiem un nevar izzvejot var teikt visu zivju populāciju. Un tieši tas notika gan ar garnelēm gan ar lašiem gan citām zivju sugām, kas pašreiz ir veikalos tik dārgas. Kādreiz šīs zivis veikalos bija nopērkamas par daudz lētāku cenu, jo iz-zveja nebija tik liela, vai pareizāk sakot bija liela, bet zivis bija daudz vairāk un tāpēc nemitīgi augot nozvejai cenas krita, līdz pienāca lūzuma punkts un zvejnieki sāka braukt mājās no jūras ar arvien mazāk un mazāk lomu.

Lai gan vēl jo projām pārāk liela nozveja ir liela problēma, tomēr pašam trakākajam posmam mēs jau esam garām un cilvēki katru gadu palielina nebrīvē audzēto zivju daudzumu, līdz tas būs tik liels, ka spēs nosegt lielāko daļu no kopējā zivju tirgus un tad, jau vēl samazinoties parastajai nozvejai tā kļūs neefektīva un neekonomiska. Cilvēks tādā veidā ir iemācījies valdīt pār dabu un to iegrožot nozvejojot tieši tik daudz zivju, cik ir nepieciešams, lai nākamajā gadā būtu pietiekoši daudz ko atkal nozvejot. Un tas vislabāk ir redzams tieši šajās nebrīves fermās.

Patreiz vēl pagaidām šīs nebrīves fermas prasa lielas investīcijas un nereti cilvēkiem nākas ņemt lielas kredītsaistības lai varētu uzcelt šīs fermas, bet pēc tam nauda tiek atgūta lēnām un tikai pēc kredīta atmaksas var sākties peļņa. Bet, kad peļņa ir sākusies, tā būs praktiski nemainīga, jo zivju cenas pasaulē ir nostabilizējušās un līdz jauniem tehnoloģiju atklājumiem tās tādas arī paliks. Tāpēc šis varētu būt labs bizness, bet kā jau teicu ir nepieciešamas lielas investīcijas vai kredīti.