Visi zvejnieki sirdī ir visīstākie avantūristi. Zivju dēļ viņi ir gatavi doties kaut uz pasaules malu! Straujās upes, ezeri, jūras piekraste – viss viņiem der, lai tik varētu noķert kādu sen lolotu zivi!
Kad ūdens rezervuāros ir pietiekami sasilis, ūdenszāles izaugušas pietiekami lielas, bet daudzas zivju sugas beigušas nārstot, tad zivis aizklīst uz patstāvīgām dzīvošanas vietām un tālu projām no tām vairs nepeld. Vasaras makšķerēšana ļoti atšķiras no makšķerēšanas citā gadalaikā. Vasarā zivīm ir pietiekoši ēdamā , tās kļūst izvēlīgas, tāpēc tās vajag piebarot. Zivju piebarošana ir ļoti nopietna lieta, ja tās pārbarosiet, tās pārēdīsies un aizpeldēs uz ūdens tilpnes dibenu un nekāda makšķerēšana jums nesanāks. Tāds rezultāts nevienam nav vajadzīgs. Zivis piebarot vajag mazām porcijām, piebarošanu jāizvēlas piemērotu attiecīgai sezonai. Piemēram, pavasarī un rudenī zivis ir izsalkušas un ēd visu pēc kārtas, bet vasarā zivis jāpiebaro ar kukaiņiem vai arī ar to, uz kā taisāties ķert.

Pa nakti augšējie ūdens slāņi atdziest, agri no rīta zivis uzpeld lai barotos ar kukaiņiem, kuri pa nakti ir nokļuvuši ūdenī. Vēlāk, kad saule sāk sildīt ūdens augšējos slāņus, zivis baroties dodas uz ūdens tilpnes dibenu.

Vasaras makšķerēšana dažādos mēnešos.

Jūnijs: šajā mēnesī ir visgarākās dienas un tas nevar palikt nepamanīts zivju uzvedībā. Zivju aktivitāte paaugstinās līdz desmit stundām. Tautā runā, ka vislabākā makšķerēšana sākas tad, kad sāk ziedēt ābeles, ceriņi un pīlādži. Kad iestājas karstais laiks zivju loms samazinās, parasti tas notiek jūnija pēdējās nedēļās, kad sāk nogatavoties zemenes.
Daudzām zivīm vēl nav beidzies pavasara nārsts, tāpēc pēc nārsta beigšanās tām iestājas barības rīšanas periods un to loms kļūst daudz lielāks. Jūnijā nārsto: karūsas, līņi, grundulis, sapals, sams un citas zivis.

Jūlijs: kad ir iestājusies visīstākā vasara, makšķerēšanai apstākļi vairs nav tik labvēlīgi, zivīm parādās daudz negatīvu faktoru: sāk ziedēt ūdens , redzamība kļūst ļoti slikta, rodas traucējumi zivju elpošanai. Jo siltāks ūdens, jo tajā mazāk izšķīst skābeklis, jo sliktāk tas atspoguļojas uz zivīm. Karstā laikā lielāks loms būs vēsākajā diennakts daļā, jo tas ir galvenais iemesls, kāpēc zivis pāriet uz barošanos naktī.

Daudzas zivis nārsto jūlijā. Nedēļu pirms liepu ziedēšanas sākuma nārstot beidz karpas un zandarti. Kamēr nav sākuši ziedēt kartupeļi – nārsto līņi. Visu jūlija mēnesi nārsto sams. Gandrīz visu mēnesi jābūt labam asaru, ķīšu, grunduļu, raudu, sapalu, karpu un citu zivju lomam.

Augusts: šajā mēnesī daudz karstu dienu, tas atstās manāmu iespaidu uz zivju lomu. Pirmo augusta pusi var droši pieskaitīt pie vasaras, jo tad vēl ir daudz siltu dienu, bet otro augusta pusi jau varam pieskaitīt pie rudens, jo parādās pirmās rudens pazīmes. Trešajā augusta nedēļā sāk aizlidot gājputni, ceturtajā nedēļa kokiem sāk krist lapas, kļūst vēsāks, sāk pūst stipri un auksti vēji, paliek drēgni rīti. Sāk ziedēt virši un nogatavoties rieksti. Augustā lomi sāk palielināties kopā ar putnu aizlidošanu. Labi ķersies karūsas, plauži. Kad sāks nogatavoties āboli un kokiem krist lapas, sāksies līdaku ķeršana. Kopā ar lapkriti sāksies arī līņu ķeršana. Visu mēnesi labi ķersies asari, grunduļi, raudas, sapali un citas zivis.

Jāatceras, ka zivju uzvedība ir ļoti atkarīga no laika apstākļiem. Tad, kad diena ir apmākusies zivis ķersies daudz labāk, bet saulainā un karstā dienā zivis slēpsies ūdens tilpņu dibenos. Ļoti svarīgi ir vērā ņemt laiku, kad zivis nārsto, kad beidzas to nārstošanas laiks un sākas ēšanas laiks. Jāiegūst informācija, kur un kādas zivis dzīvo. Veiksmīgu vasaras makšķerēšanu!